Baltijas jūras tuvums, gaišās vasaras naktis un temperatūras svārstības veido ideālus apstākļus ābolu un bumbieru audzēšanai. Mūsu vēsajā klimata zonā ir sarežģīti izaudzēt labas vīnogas vīna ražošanai, toties vietējie apstākļi ir īpaši piemēroti, lai taptu sidrs.

Senās ābolu audzēšanas tradīcijas mūsu zemē, kā arī kvalitatīvu šķirņu daudzveidība ir būtiska Latvijas sidra kultūras priekšrocība. Šeit tā sākusi attīstīties apmēram pirms 20–25 gadiem, kad pēc Padomju Savienības sabrukuma pirmie sidrdari, bieži vien tradicionālo sidra valstu iedvesmoti, saskatījuši interesantu perspektīvu vietējiem āboliem. Pēdējos 10 gados mūsu reģionā sāk veidoties kopīgs Baltijas valstu sidra rokraksts, un mūsdienās Baltijas valstis var uzskatīt par vienu no jaunajām sidra pasaules valstīm, kurās ražotāji brīvi izpauž savu sidra darīšanas vīziju.

Pateicoties vēsākajam Ziemeļeiropas klimatam, Baltijas sidri ir svaigi un aromātiski, ar labi sajūtamu skābumu. Tos var raksturot kā dzidrus, aromātiskus, saldskābus vai sausus, ar vidēju vai vieglu struktūru, patīkami baudāmus, bez izteiktiem tanīniem. Mūsu reģioniem raksturīgas mālaini smilšainas augsnes, mērenas vasaras un diezgan garš neveģetācijas periods, kas ir daļa no tā saucamā “terroir”. Tas nozīmē, ka katrs sidrs atklāj kādu unikālu ainavu, tās augsni un klimatu, izmantotās ābolu šķirnes un paša ražotāja sidra darīšanas stilu.

Ir būtiski atšķirt kvalitatīvu, no svaigas sulas raudzētu sidru no tāda produkta, kas ražots no koncentrāta, cukura, ūdens, pielietojot mākslīgos aromātus. Patērētājus varētu mulsināt visnotaļ lielais lēto produktu klāsts veikalu plauktos, kuri tiek dēvēti par “sidru”. Likumdošana pagaidām nepiedāvā iespēju skaidri nošķirt īsto sidru no neīstā, tāpēc viens no Baltic Cider Awards mērķiem ir veicināt izpratni par dabīgajiem sidriem.

Lielākā daļa sidra darītavu ir nelieli ražotāji, kas paši piedalās visā radīšanas ciklā, rudenī spiežot aromātisko un svaigo ābolu vai bumbieru sulu, lēnām to raudzējot zemā temperatūrā, lai saglabātu svaigumu un garšas nianses. Šāda sidra ražošana ir dabai draudzīgs process, kura ietekme uz vidi ir minimāla. Īsts gardēdis noteikti novērtē garšu, bet mūsdienu gardēdis aizvien vairāk aizdomājas arī par to, no kādām izejvielām ēdiens vai dzēriens ir gatavots, un par to, kā šis process ietekmējis pasauli. Sidrs ir «zaļākais» Baltijā pieejamais alkoholiskais dzēriens, jo sidra darīšanas pamatā tiek izmantotas vietējās izejvielas, fermentācijas process patērē maz enerģijas un transports ir lokāls.

Pārsvarā sidrus Baltijā ražo no vietēji audzētām tradicionālām rudens vai ziemas ābolu šķirnēm, kā arī no mežāboliem un paradīzes āboliem ar izteiktāku tanīnu struktūru. Vietējām šķirnēm, klimatiskajiem apstākļiem un arī izmantotajai sidra ražošanas tehnoloģijai ir būtiska nozīme, tādēļ bieži vien Baltijas reģiona sidriem piemīt baltvīnu stila elegance.

Eiropas tradicionālās sidra ābolu šķirnes te nav tik izplatītas un, iespējams, ne tik pielāgotas vietējiem apstākļiem. Tādēļ vietējie sidrdari un dārzkopības institūts turpina eksperimentēt, selekcionējot jaunas šķirnes, kas varētu kļūt par īpaši piemērotām sidra ražošanai Baltijā.  Vienai no tādām Latvijā selekcionētām sidra ābolu šķirnēm dots Rietumlatvijas piejūras pilsētas Pāvilostas nosaukums.

Sidra ražošana sākas ar ābolu izvēli. Lai sasniegtu vēlamo garšas harmoniju, parasti sidru ražo no vairākām – līdz pat vairākiem desmitiem – ābolu šķirņu, apvienojot gan saldos, gan saldi-rūgtos un skābos. Retāk sastopami vienas vai divu šķirņu sidri. Lai panāktu lielāku garšu daudzveidību, Baltijā ražotajiem sidriem reizēm var tikt pievienoti arī citi augļi un ogas, visbiežāk cidonijas, upenes vai aronijas.

Laipni lūdzam daudzveidīgajā un aizraujošajā sidra garšu pasaulē ! Jūs arī varat atbalstīt šo jauno kultūru Latvijā un Baltijā, nobaudot un atklājot autentiskus vietējos sidrus!